pātagot
pātagot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Sist (dzīvnieku) ar pātagu, parasti dzenot (to) kādā virzienā.
PiemēriKā uz skriešanos, cits citam garām jožot, [ormaņi] rausta grožus un pātago zirgus.
1.1.Sist (cilvēku) ar pātagu.
PiemēriLīdz asinīm vectēvu pātagoja, Viņš apāva kājas un aizgāja projām.
2.parasti 3. pers. Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes (piemēram, par veļu, nokrišņiem).
PiemēriLietus slacina apģērbu, stindzinošais vējš rausta matus, pātago seju.
2.1.Triekties (pret ko) — piemēram, par vēju, nokrišņiem.
Piemēri..vējš pātago vībotnes, un māja kalna šķorē grab un trīc.
2.2.Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes — piemēram, par augiem, lokaniem zariem u. tml.
PiemēriKārkli pātago stilbus.
3.Asi pelt, kritizēt.
Piemēri..rakstnieks [Šovs] ar iznīcinošu sarkasmu pātago reliģisko svētulību..
3.1.Izraisīt mokošu, negatīvu psihisko stāvokli.
PiemēriKauns un pazemojums viņu pātago un padara vai traku.
Avoti: 6-1. sējums