patapināt
patapināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu. Aizņemties.
PiemēriPatapināt no kaimiņa naudu.
1.1.Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
PiemēriTā nu mēs gājām uz līci jeb, kā parasti teicām, buhtu, jo liela daļa kuģniecības terminu kopš cara Pētera laikiem patapināti nez no kādiem seniem jūras laupītājiem.
2.Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
PiemēriPatapināt darbabiedram naudu.
Avoti: 6-1. sējums