pātarnieks
pātarnieks -a, v.
pātarniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.novec. Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
Piemēri«Tas jau viņai.. pēdējais ceļš. Kur tad steigties? Un vēl taču nav pātarnieka. Kā tad mēs viņu bez dievvārda laidīsim bedrē?»
2.sar.; niev. Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
Avoti: 6-1. sējums