pataisīt
pataisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
Piemēri«Tak viņš [ratu meistars] saimniekam tos ratus līdz pļaujamiem svētkiem nepataisīs!»
1.1.Pagatavot (ēdienu).
PiemēriBeidzot saimniece viņam ienesa bļodiņu ar siltiem kartupeļiem, jo pa dienu būšot izsalies un puiša cilvēkam mājās neviens neko siltu nepataisot.
1.2.Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā.
PiemēriKlāt [pie skābputras] nākas rudzu rupjmaize, kam virsū bieza ar krējumu pataisīta biezpiena kārta.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
PiemēriPataisīt zēnu par vainīgu.
2.1.Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
Piemēri«Nu, puis, ja tu domā manu un mana nelaiķa godīgo māju par krogu pataisīt!»
3.Pavērt1.
PiemēriPirms aizbraukšanas tēvs Vanadziņu aizveda mājās, aptriepa krietnu riecienu taukmaizes un nolika virtuves skapītī: «Ja tev gribas ēst, tad pataisi vaļā skapīti, un te jau būs...» viņš teica.
3.1.Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
PiemēriPataisīju acis mazliet vairāk vaļā un ieskatos, ka Jaunzema mājas, kur bij.. kundzes tirgotava, nav..
Stabili vārdu savienojumiPataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku. Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu. Pataisīt (muguru) mīkstu.
Avoti: 6-1. sējums