pataisīt
pataisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
Piemēri«Tak viņš [ratu meistars] saimniekam tos ratus līdz pļaujamiem svētkiem nepataisīs!»
- «Tak viņš [ratu meistars] saimniekam tos ratus līdz pļaujamiem svētkiem nepataisīs!»
- «Kurpnieks tev rudenī pataisīja i jaunus zābakus..»
- ..Dzenītis [galdnieks] pavēstīja, ka pagājušajā karā esot pataisījis sakkokus vesela vezumnieku pulka zirgiem.
1.1.Pagatavot (ēdienu).
PiemēriBeidzot saimniece viņam ienesa bļodiņu ar siltiem kartupeļiem, jo pa dienu būšot izsalies un puiša cilvēkam mājās neviens neko siltu nepataisot.
- Beidzot saimniece viņam ienesa bļodiņu ar siltiem kartupeļiem, jo pa dienu būšot izsalies un puiša cilvēkam mājās neviens neko siltu nepataisot.
- Viņi par abiem pataisīja tādas pusdienas, kuras ēst arī varēja tikai paši vien..
1.2.Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā.
PiemēriKlāt [pie skābputras] nākas rudzu rupjmaize, kam virsū bieza ar krējumu pataisīta biezpiena kārta.
- Klāt [pie skābputras] nākas rudzu rupjmaize, kam virsū bieza ar krējumu pataisīta biezpiena kārta.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
PiemēriPataisīt zēnu par vainīgu.
- Pataisīt zēnu par vainīgu.
- «Mums tu dari kaunu, bet pats sevi pataisi smieklīgu visas pasaules acīs.»
- «Neviens mēs neesam jūrnieki piedzimuši, bet tā kārtība, kāda pie mums tagad, vienu otru par jūrnieku pataisīs.»
- «Es eju, es skrienu, es gādāju.. Par darba zirgu, par to tu gribi mani pataisīt, tu un tava mīļā mazmeita!»
2.1.Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
Piemēri«Nu, puis, ja tu domā manu un mana nelaiķa godīgo māju par krogu pataisīt!»
- «Nu, puis, ja tu domā manu un mana nelaiķa godīgo māju par krogu pataisīt!»
- «Pataisīs [okupanti] šo zemīti par Sabārās tuksnesi...» - «Nepaspēs, nepietiks laika,» garāmejot izmet tēvs..
- Visa zeme pataisīta par cietumu un vergu nometni, baronu spieķis atkal izsliets pār latviešu zemnieka muguru.
3.Pavērt1.
PiemēriPirms aizbraukšanas tēvs Vanadziņu aizveda mājās, aptriepa krietnu riecienu taukmaizes un nolika virtuves skapītī: «Ja tev gribas ēst, tad pataisi vaļā skapīti, un te jau būs...» viņš teica.
- Pirms aizbraukšanas tēvs Vanadziņu aizveda mājās, aptriepa krietnu riecienu taukmaizes un nolika virtuves skapītī: «Ja tev gribas ēst, tad pataisi vaļā skapīti, un te jau būs...» viņš teica.
3.1.Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
PiemēriPataisīju acis mazliet vairāk vaļā un ieskatos, ka Jaunzema mājas, kur bij.. kundzes tirgotava, nav..
- Pataisīju acis mazliet vairāk vaļā un ieskatos, ka Jaunzema mājas, kur bij.. kundzes tirgotava, nav..
Stabili vārdu savienojumiPataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku. Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu. Pataisīt (muguru) mīkstu.
- Pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku — sar. Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu — Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. sar. Iznīcināt, nogalināt.
- Pataisīt (muguru) mīkstu — sar. Stipri nopērt.
- Pataisīt aukstu — vienk. Nonāvēt.
- Pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) — sar. Pilnīgi sagrozīt faktus.
- Pataisīt mīkstu — vienk. Stipri piekaut. Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to).
- Pataisīt par kotleti — vienk. Smagi, nežēlīgi piekaut.
- Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) — sar. Stipri piekaut.
Avoti: 6-1. sējums