Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašvīkstināt
pašvīkstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
PiemēriPašvīkstināt pātagu.
1.1.intrans.
PiemēriTagad es eju, mugursomu plecos, basām kājām un lazdas parīkstīti [rīkstīti] rokā, ar kuru rotaļādamies nocērtu ceļmalas dadžu galviņas vai tāpat vien pašvīkstinu gaisā..
Avoti: 6-1. sējums