pašvērtība
pašvērtība -as, s.
1.Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
Piemēri..jaunie autori.. literatūrā ienāca ar.. cilvēka individualitātes pašvērtības uzsvērumu, kas bija zināma opozīcija līdz tam valdošajam varoņa tipam, kurā dominēja noteiktas sociālas grupas pārstāvniecības ideja.
- ..jaunie autori.. literatūrā ienāca ar.. cilvēka individualitātes pašvērtības uzsvērumu, kas bija zināma opozīcija līdz tam valdošajam varoņa tipam, kurā dominēja noteiktas sociālas grupas pārstāvniecības ideja.
- ..šī ekspozīcijas daļa akcentēja ikviena [lietišķi dekoratīvās mākslas] priekšmeta pašvērtību, nevis tā potenciālo saistību ar telpu.
- ..reālistiskā dramaturģija etnogrāfiju un folkloras materiālu parasti nesniedz kā zināmu pašvērtību, bet.. uzmanību pievērš noteikta laikmeta cilvēkiem, viņu konfliktiem un laikmeta problēmām..
2.Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
Piemēri..kam tas viss bija vajadzīgs. Lai.. gremdējot citus.. paaugstinātu savu.. pašvērtību?
- ..kam tas viss bija vajadzīgs. Lai.. gremdējot citus.. paaugstinātu savu.. pašvērtību?
- Atziņa, ka tu vari to, ko gribi, ko esi nolēmis, ceļ pašvērtības apziņu, iedveš ticību savām spējām.
- Teātris Ramonai atdeva daļēji zaudēto pašvērtības izjūtu..
Avoti: 6-1. sējums