Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
septakords
septakords -a, v.; mūz.
Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
PiemēriSeptakorda nosaukums cēlies no septimas intervāla starp tā apakšējo un augšējo skaņu.
  • Septakorda nosaukums cēlies no septimas intervāla starp tā apakšējo un augšējo skaņu.
  • Dažādus septakordu veidus nosaka trij skaņa veids, kas ir akorda pamatā, un septimas veids. Katrs septakords neatkarīgi no tā veida ir disonējoša saskaņa.
Avoti: 7-1. sējums