Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
separāts
separāts -ais; s. -a, -ā
separāti apst.
Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
Piemēri..nedrīkst nodoties uz skatuves separātai problēmu atrisināšanai, kam nav nekāda sakara ar izrādes vispārējo formu un inscenējuma kompozīciju.
  • ..nedrīkst nodoties uz skatuves separātai problēmu atrisināšanai, kam nav nekāda sakara ar izrādes vispārējo formu un inscenējuma kompozīciju.
  • ..[Jānis] Zālītis brīdina no nacionāli aprobežotas uzskatu šaurības, no separātas estētikas.
Stabili vārdu savienojumiSeparāts miers.
  • Separāts miers pol. Miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
Avoti: 7-1. sējums