Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
septakords
septakords -a, v.; mūz.
Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
PiemēriSeptakorda nosaukums cēlies no septimas intervāla starp tā apakšējo un augšējo skaņu.
Avoti: 7-1. sējums