gulšņāt
gulšņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
Piemēri..Leinasars pa dienu gulšņāja «Bambaļos», pa naktīm gaidīja laivu.
- ..Leinasars pa dienu gulšņāja «Bambaļos», pa naktīm gaidīja laivu.
- Mehāniķi, kājas izstiepuši, [remontējot] gulšņāja zem šasijām..
1.1.Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
PiemēriPēc pamošanās nevajag gulšņāt pa gultu pusmiegā, pusnomodā..
- Pēc pamošanās nevajag gulšņāt pa gultu pusmiegā, pusnomodā..
- Jā, darba tiešām daudz, bet viņš te kā aizsapņojies gulšņāja vai veselu stundu, pīpēdams papirosu pēc papirosa.
- Lapseni visu laiku rotaļājās savā starpā, bet lapsumāte snauda un gulšņāja.
1.2.Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
PiemēriPuse Āgenskalna gulšņā ar influenci.
- Puse Āgenskalna gulšņā ar influenci.
- Bet Lida vairs īsti neatkopās... viņa negulšņāja un nežēlojās, bet bija kļuvusi dīvaini, nomācoši nopietna un klusa.
Avoti: 3. sējums