nenieka
nenieka [neˈnieka] ģen., nelok.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
1.Norāda uz ko neesošu, nepastāvošu.
PiemēriViņš vandās pa savām mantām atvilktnē, lai skaidri pārliecinātos, ka tur nav nenieka ar mūžības vērtību.
- Viņš vandās pa savām mantām atvilktnē, lai skaidri pārliecinātos, ka tur nav nenieka ar mūžības vērtību.
- ..sētsvidū kā no teiksmas iznāk baltā Āboltiņu māmuļa, kurai septiņdesmit piecas mūža ziemas nenieka nav spējušas padarīt.
- ..viņa iegāja istabā,.. gribēdama ēst vakariņas. Bet, nenieka nebaudījusi, viņa atkal nolika karoti.
2.apst. nozīmē Nemaz [2].
Piemēri..aplama ideja [mākslā] nenieka nav labāka par bezidejiskumu.
- ..aplama ideja [mākslā] nenieka nav labāka par bezidejiskumu.
- Es nenieka nebēdāju, Ka man sveša māmulīte..
- Varbūt es jau atpalieku no jūsu sapņiem un prieka un līdzēt ar saviem pantiem vairs nevaru jums nenieka?
Avoti: 5. sējums