statuss
statuss -a, v.
1.jur. Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
PiemēriParlamenta deputāta statuss.
- Parlamenta deputāta statuss.
- Diplomāta statuss.
- Republikas statuss.
- Brīvpilsētas statuss.
- Aizsargājamo dzīvnieku un augu statuss.
- Ar 1922. gadu Valka no jauna ieguva pilsētas statusu un kļuva par apriņķa centru.
- Rīgā darbojas deviņas autonomas laboratorijas, biroji un pētniecības nodaļas, kurām piešķirts zinātnisko iestāžu statuss.
- Ieguvis olimpiskā sporta veida statusu, galda teniss pēc pārtraukuma iekļauts arī mūsu republikas spartakiādes programmā.
2.Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
PiemēriMākslinieciskās personības, liela mākslinieka statusu [Maija] Pļisecka ir padarījusi nesasniedzami spožu..
- Mākslinieciskās personības, liela mākslinieka statusu [Maija] Pļisecka ir padarījusi nesasniedzami spožu..
- Pēc anamnēzes savākšanas un slimnieka psihiskā statusa noteikšanas obligāti jāizdara pilnīga somatiskā un neiroloģiskā izmeklēšana.
- Tagad pāri Ziemeļpolam iet daudzas starptautiskas pasažieru satiksmes līnijas. Tas ir kļuvis par parastu ģeogrāfisku punktu, zaudējis nepieejamības statusu.
- ..mums jādomā ne tikai par mūsu bērnu laimi un labklājību, bet arī par vecākās paaudzes sociālo statusu un mūža novakara pilnvērtību.
Stabili vārdu savienojumiSociālais statuss.
- Sociālais statuss — Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
Avoti: 7-2. sējums