Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atzala
atzala -as, s.
Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
Piemēri..dābols šogad vienā veldrē, ja uznāk lietus, sāks atzalas cauri dzīt..
Avoti: 1. sējums