skubināt
skubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt1.
Piemēri«Piezvani,» Aleksejs skubina. Vilis griež numuru..
- «Piezvani,» Aleksejs skubina. Vilis griež numuru..
- Vecmāmiņa skubināja mūs ar Kati likties gultā, lai rīt agrāk varētu piecelties..
- Aleksis Mierlauks skubināt skubināja nepalaist garām nevienu izdevību pabūt teātrī..
- pārn. Saule kveldēja Gustu un skubināja ik brīdi ar piedurkni slaucīt sviedrus.
2.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
PiemēriKā purva velni viņi [vīri] plēsās augu dienu, cits citu rīkodami un skubinādami.
- Kā purva velni viņi [vīri] plēsās augu dienu, cits citu rīkodami un skubinādami.
- Arī kolhoza darbos Zuze nekad nav bijusi ne mudināma, ne skubināma.
- Viņai vairs nebija nozīmes skubināt zirgus. Brauciens uz pilsētu bija nokavēts.
Avoti: 7-1. sējums