Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skubināties
skubināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Skubināt1 sevi.
PiemēriSkubināties pie darba.
2.Skubināt2 sevi.
PiemēriTēvs teica: «Kāp nu laukā, bērns [no ratiem]. Mums jau nu arī tagad jāskubinās.»
Avoti: 7-1. sējums