skubinājums
skubinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → skubināt1. Arī mudinājums1.
Piemēri..jaunās dzīves cēlājam jābūt mūslaiku drāmas galvenajam varonim. Šie Gorkija skubinājumi ieguvuši vēl lielāku kvēli un asumu.
- ..jaunās dzīves cēlājam jābūt mūslaiku drāmas galvenajam varonim. Šie Gorkija skubinājumi ieguvuši vēl lielāku kvēli un asumu.
- sal. «.. dzejolis izskanēja arī kā neatlaidīgs un bargs skubinājums man pašam būt vairāk kopā ar cilvēkiem.»
2.Paveikta darbība, rezultāts → skubināt2. Arī mudinājums2.
PiemēriSkubinājums pasteigties.
- Skubinājums pasteigties.
Avoti: 7-1. sējums