skubināt
skubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt1.
Piemēri«Piezvani,» Aleksejs skubina. Vilis griež numuru..
2.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
PiemēriKā purva velni viņi [vīri] plēsās augu dienu, cits citu rīkodami un skubinādami.
Avoti: 7-1. sējums