Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzmānīt
uzmānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzmānīt kaķi bēniņos.
Avoti: 8. sējums