Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
diletants
diletants -a, v.
diletante -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
Piemēri..viņš pievērsās glezniecībai un tēlniecībai. Strādāja brīžam ar sajūsmu, tomēr arī tur palika diletants, nespēdams atrast pietiekoši īpatnēju formas ieveidu..
Avoti: 2. sējums