Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
diletants
diletants -a, v.
diletante -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
Piemēri..viņš pievērsās glezniecībai un tēlniecībai. Strādāja brīžam ar sajūsmu, tomēr arī tur palika diletants, nespēdams atrast pietiekoši īpatnēju formas ieveidu..
Avoti: 2. sējums