Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
juvelieris
juvelieris -ra, v.
juveliere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Speciālists, kas izgatavo juvelierizstrādājumus.
PiemēriFabrikā ir vairāki juvelieri.. Viņi gatavo individuālus juvelierizstrādājumus.
  • Fabrikā ir vairāki juvelieri.. Viņi gatavo individuālus juvelierizstrādājumus.
  • Pie darba redzam.. juvelierus. Viņi prot darināt gredzenus, auskarus, piekarus, aproču pogas un citas rotaslietas no dārgmetāliem..
  • Tīru zeltu juvelieri nelieto, jo tas ir mīksts. Lai nocietinātu, tam pievieno varu un sudrabu.
2.neakt. Cilvēks, kas tirgojas, ar juvelierizstrādājumiem.
Avoti: 4. sējums