puskoklēcējs
puskoklēcējs -a, v.
puskoklēcēja -as, s.
puskokalēcējs -a, v.
puskokalēcēja -as, s.; niev.
Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
PiemēriA. Alunāna izsmiekls ķer ne tikai vācu kolonistus, kas uzradušies kā sērga.., bet arī pašmāju kārkluvāciešus un puskoklēcējus.
Avoti: 6-2. sējums