Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
novators
novators -a, v.
novatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
PiemēriNovatoru darba skate.
  • Novatoru darba skate.
  • Novatoru skolas.
  • Ieviest novatoru metodes ražošanā.
  • Rūpnīca kļuvusi slavena ar saviem novatoriem. Ražošanā ieviesti vairāki desmiti oriģinālu automātu..
  • Namdari novatori ir ieviesuši praksē daudzus jaunus darba paņēmienus..
  • Rita: ..viņš tevi nosauca par novatori, viņš teica, ka tu meklējot jaunus ceļus, ka tu esot nesavtīgs cilvēks...
Avoti: 5. sējums