Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nosvētīt
nosvētīt -svētīju, -svētī, -svētī, arī -svētu, -svēti, -svēta, pag. -svētīju; trans.
1.Nosvinēt.
PiemēriNu svētki bij nosvētīti un laiks doties pie miera.
  • Nu svētki bij nosvētīti un laiks doties pie miera.
  • Valdemārs Ģirupvilks jau pirms trim gadiem bija nosvētījis savu sešdesmit piekto dzimšanas dienu..
  • Pēdīgi mākslinieks apsolīja, ka rīt izkārtne būs gatava,.. bet šovakar vajagot spožo reklāmu.. nosvētīt kādā labā lokālā.
2.Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
PiemēriPalmu zarus baznīcās nosvēta.
  • Palmu zarus baznīcās nosvēta.
3.sar. Ļoti nobārt.
PiemēriSanāksmē Bankovu «nosvētīja», brīdināja pat ar nošaušanu..
  • Sanāksmē Bankovu «nosvētīja», brīdināja pat ar nošaušanu..
  • Bet nevarēja taču [Osiene] aizbraukt, vēl pēdējo reizi nenosvētījusi to palaidni.
3.1.Stipri nopērt.
Piemēri«Pagaidi, putniņ, mājā es tevi [suni] tā nosvētīšu, ka tu mūžam atminēsi, ko nozīmē atstāt savu kungu un posteni.»
  • «Pagaidi, putniņ, mājā es tevi [suni] tā nosvētīšu, ka tu mūžam atminēsi, ko nozīmē atstāt savu kungu un posteni.»
Avoti: 5. sējums