Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosvētīt
nosvētīt -svētīju, -svētī, -svētī, arī -svētu, -svēti, -svēta, pag. -svētīju; trans.
1.Nosvinēt.
PiemēriNu svētki bij nosvētīti un laiks doties pie miera.
2.Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
PiemēriPalmu zarus baznīcās nosvēta.
3.sar. Ļoti nobārt.
PiemēriSanāksmē Bankovu «nosvētīja», brīdināja pat ar nošaušanu..
3.1.Stipri nopērt.
Piemēri«Pagaidi, putniņ, mājā es tevi [suni] tā nosvētīšu, ka tu mūžam atminēsi, ko nozīmē atstāt savu kungu un posteni.»
Avoti: 5. sējums