barons
barons -a, v.; neakt.
1.Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
PiemēriPiešķirt barona titulu.
- Piešķirt barona titulu.
1.1.Baltijas vācu muižnieks.
PiemēriKraukļu kalnā viņam garām aizdrāzās barona divjūgs..
- Kraukļu kalnā viņam garām aizdrāzās barona divjūgs..
- ..manu tēvu barons izlika no mājām vienīgi aiz personīga naida.
- Ka barons ir tāds cilvēks, kam pieder daudz zemes un lopu, un ka baronam bijībā kalpo vesels pulks ļaužu, to es zināju jau sen.
Stabili vārdu savienojumiPelēkais barons.
- Pelēkais barons — sar. Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Avoti: 2. sējums