Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
barons
barons -a, v.; neakt.
1.Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
PiemēriPiešķirt barona titulu.
  • Piešķirt barona titulu.
1.1.Baltijas vācu muižnieks.
PiemēriKraukļu kalnā viņam garām aizdrāzās barona divjūgs..
  • Kraukļu kalnā viņam garām aizdrāzās barona divjūgs..
  • ..manu tēvu barons izlika no mājām vienīgi aiz personīga naida.
  • Ka barons ir tāds cilvēks, kam pieder daudz zemes un lopu, un ka baronam bijībā kalpo vesels pulks ļaužu, to es zināju jau sen.
Stabili vārdu savienojumiPelēkais barons.
Avoti: 2. sējums