trizulis2
trizulis -ļa, v.
1.Trizuļojošs priekšmets.
PiemēriLize un Līziņa savēra uz krustām šķērsām sasietiem diedziņiem gabalos sagrieztus garkūļus un pakāra pie griestiem. Iznāca trizuļu trizuli, pakaru pakāri, kas.. grozījās uz visām pusēm.
- Lize un Līziņa savēra uz krustām šķērsām sasietiem diedziņiem gabalos sagrieztus garkūļus un pakāra pie griestiem. Iznāca trizuļu trizuli, pakaru pakāri, kas.. grozījās uz visām pusēm.
2.parasti dsk. Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
PiemēriSīki vilnīši ņirbinājās.. Uz mirkli aprima viļņu trizuli, kad tiem pārbrāza kuģa sakultās ūdens bangas.
- Sīki vilnīši ņirbinājās.. Uz mirkli aprima viļņu trizuli, kad tiem pārbrāza kuģa sakultās ūdens bangas.
- pārn. Gaiss liekas ņirbam vispārējas augošas nervozitātes trizuļos.
3.parasti dsk. Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums.
PiemēriKā zelta puteklīši viņas smieklu trizuli virpuļoja pa istabu.
- Kā zelta puteklīši viņas smieklu trizuli virpuļoja pa istabu.
- Viņas balss skanēja plaši un dzidri. Alas augstajos spraišļos kā sudraba zvārguļi trīcēja atbalss... es tagad tvēru viņas balss skanīgos trizuļus.
Avoti: 7-2. sējums