Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trofisks
trofisks -ais; s. -a, -ā
trofiski apst., biol.
Saistīts ar trofiku, tai raksturīgs.
PiemēriAsiņu stāze paplašināto vēnu mezglos ar laiku rada trofiskas izmaiņas audos..
  • Asiņu stāze paplašināto vēnu mezglos ar laiku rada trofiskas izmaiņas audos..
  • Kramaļģes ir sākuma loceklis ūdeņu trofiskajā jeb barības ķēdē: no kramaļģēm pārtiek ūdeņu sīkdzīvnieki, no pēdējiem zivis..
  • Ekosistēmas trofisko struktūru veido biocenozes locekļu barošanās attiecības.
Avoti: 7-2. sējums