trizuļot
trizuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
PiemēriŠorīt neprātīgi, kā iemīlējušies, aizrautīgi dzied cīruļi. Gaiss.. ņirb un trizuļo vien viņu treļļos.
1.1.trans.
Piemēri..šur tur egļu mājvietas tuvumā atnācis bērzs trizuļoja saulē savu sīklapaino vainagu.
2.Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriNeparasts sauciens trizuļoja gaisā.... Vareni putni, pelēkiem zīžu spārniem, kā lielā kāsī saķērušies, slīdēja lejup, nolaidās ciņainajā krūmājā..
Avoti: 7-2. sējums