namīpašnieks
namīpašnieks -a, v.
namīpašniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.neakt. Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
2.reti Dzīvojamās mājas īpašnieks.
Avoti: 5. sējums