Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grāvracis
-ča, v.; neakt.
Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
PiemēriDzimis esmu šai pašā pusē,.. te iesācis grāvrača gaitas.. Veronikas dēļ, budžu grāvjus rakdams, plēsos kā negudrs..
Avoti: