Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
praķis
-ķa, v.; sar.
Bieza auduma jaka, žakete.
PiemēriMan tuvumā stāvēja drukns pusmūža ūsainis melnā vadmalas praķī virs pelēka kamzoļa.
Avoti: