praktiķis
praktiķis -ķa, v.
praktiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
PiemēriMatērijas nezūdamības likumu bija izvirzījuši jau seno grieķu un indiešu filozofi.. Renesanses laikā to vairākkārt eksperimentāli pārbaudījuši toreizējie ķīmiķi praktiķi, kas nodarbojās ar dārgmetālu (zelta, sudraba) pārvērtību pētīšanu.
- Matērijas nezūdamības likumu bija izvirzījuši jau seno grieķu un indiešu filozofi.. Renesanses laikā to vairākkārt eksperimentāli pārbaudījuši toreizējie ķīmiķi praktiķi, kas nodarbojās ar dārgmetālu (zelta, sudraba) pārvērtību pētīšanu.
- ..republikas kolhozos un padomju saimniecībās vadošo darbinieku un speciālistu amatos vēl strādā.. cilvēki.., kuriem nav ne augstākās, ne vidējās speciālās izglītības, tie ir tā sauktie praktiķi.
2.Speciālists, kas veic praktisku darbu.
PiemēriInstitūtu Inārs savā laikā beidza ar izcilību, viņu gribēja paturēt aspirantūrā, taču puisis juta sevī vairāk praktiķi nekā zinātnieku, tāpēc arī lūdza sūtīt viņu uz Valmieru.
- Institūtu Inārs savā laikā beidza ar izcilību, viņu gribēja paturēt aspirantūrā, taču puisis juta sevī vairāk praktiķi nekā zinātnieku, tāpēc arī lūdza sūtīt viņu uz Valmieru.
- Pēdējos gados zinātnieki kopā ar praktiķiem daudz strādājuši, lai no savvaļas augu formām radītu jaunas ilggadīgas skābbarības kultūras..
3.Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks.
Piemēri..jurisprudence viņai likās advokātu-veikalnieku audzētava, kur cilvēks pamazām zaudē ideālismu un kļūst par aprēķinātāju, praktiķi, kas gatavs aizstāvēt blēžus un zagļus, ja tikai viņam par to samaksā.
- ..jurisprudence viņai likās advokātu-veikalnieku audzētava, kur cilvēks pamazām zaudē ideālismu un kļūst par aprēķinātāju, praktiķi, kas gatavs aizstāvēt blēžus un zagļus, ja tikai viņam par to samaksā.
Avoti: 6-2. sējums