prakticisms
prakticisms -a, v.; parasti vsk.
1.Tieksme uz praktisku darbību, nenovērtējot teorijas nozīmīgumu.
2.Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
PiemēriNo tuviniekiem Grieta Rozenberga mantojusi uzņēmību, nenogurdināmību, humoru, garīgās intereses un arī Zemgales topošajiem gruntniekiem raksturīgo prakticismu un lielmanī gurnu.
- No tuviniekiem Grieta Rozenberga mantojusi uzņēmību, nenogurdināmību, humoru, garīgās intereses un arī Zemgales topošajiem gruntniekiem raksturīgo prakticismu un lielmanī gurnu.
- Vecākiem visai nav pa prātam dēla nodošanās mūzikai, savukārt garīgu interešu spārnotais dēls izjūt atsvešinātību un smagumu pilsoniska prakticisma piesātinātajā mājas atmosfērā..
- Salumam patika Krastiņa trauksmainās domas un idejas, jauneklis piederēja pie tiem, kas nekad neieslīgs tikai šaurā prakticismā, bet vienmēr arī sapņos, ilgosies un fantazēs.
- ..pārtraukumā [aktrise] uzdeva jautājumu: «Cik man būs liela alga?» Mūs visus.. tāds prakticisms it kā «šokēja»..
2.1.Prasme, māka izkārtot darbības, pasākumus u. tml. savās subjektīvās interesēs.
PiemēriCilvēka prakticisms vai nelāga dziņa, cietsirdība un ļaunums, kas liek nojaukt cilvēka un dabas saskaņas robežu, līdzinās noziegumam.
- Cilvēka prakticisms vai nelāga dziņa, cietsirdība un ļaunums, kas liek nojaukt cilvēka un dabas saskaņas robežu, līdzinās noziegumam.
- Kā jebkuru garīgi aprobežotu cilvēku Maksimu aizvaino jau atgādinājums vien par dzīvi un uzskatiem, kas nav dibināti tikai uz kailu prakticismu..
Avoti: 6-2. sējums