paka
paka -as, s.
1.Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā. Veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
PiemēriMiltu paka.
- Miltu paka.
- Kafijas paka.
- ..tagad, 20 gadu pēc Tomasa Manna nāves, atzīmogotas 4 pakas ar rakstnieka dienasgrāmatām par laiku no 1933. gada līdz 1955. gadam.
- ..bez pēdām izkūpēja trīs kastes cinkoto šīfera naglu, dažas pakas minerālvates..
1.1.Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
PiemēriAitiņa kungs vēl vairāk nodziļinājās avīzēs. Divreiz lielāku paku nesa mājās un lasīja caurām naktīm.
- Aitiņa kungs vēl vairāk nodziļinājās avīzēs. Divreiz lielāku paku nesa mājās un lasīja caurām naktīm.
2.Pasta sūtījums (parasti kārbā, auduma iešuvumā).
PiemēriPasta paka.
- Pasta paka.
- «Un arī es varētu iekārtoties turienes pastā... Paku nodaļā.»
- «Tu zini ko, māšel... Viņš [tēvs] atkal paku atsūtījis. Pirms divām dienām saņēmu paziņojumu.»
Avoti: 6-1. sējums