ķēms
ķēms -a, v.
1.Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes. Spoks, rēgs.
PiemēriKas no ķēmiem bīstas, tam ķēmi rādās.
- Kas no ķēmiem bīstas, tam ķēmi rādās.
- «Ha, ha, ha!» lielajā zālē atskan mežonīgi smiekli. - «Ķēms, ķēms!» kāda sieviete ar bailēs pārvērstu seju stingām acīm raugās pretējā sienā, it kā tur redzētu rēgu.
- Nakts ķēmus gainot prom, steidz Gusts uz priekšu sirdīgs.
- sal. Kā baigi ķēmi augstienēs un ūdeņu malā rēgojās nopostīto ciemu drupas..
2.niev. Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
Piemēri..cauri ļaužu drūzmai izlauzās kuprains vīrs.. «Attopies, apmātais cilvēk!» uzsauca apkārtējie vīri. «Kā tev, tādam skrandainam ķēmam, nav kauna rādīties acīs princesei Rozei?»
- ..cauri ļaužu drūzmai izlauzās kuprains vīrs.. «Attopies, apmātais cilvēk!» uzsauca apkārtējie vīri. «Kā tev, tādam skrandainam ķēmam, nav kauna rādīties acīs princesei Rozei?»
- Paraudzījos spogulītī: acīs sakāpa migla. Ķēms, cilvēces izdzimums mirgoja pretī. Kaļķī kodinātas ādas sloksnes sajaukušās zilām un sārtām visādos virzienos ejošām miesas strēlēm.
2.1.Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
Piemēri«Ir jāaiztriec ratā visi buržuji un izsūcēji. Visi viņu varasvīri un tie ķēmi, kas duļķo strādnieku un jaunatnes apziņu.»
- «Ir jāaiztriec ratā visi buržuji un izsūcēji. Visi viņu varasvīri un tie ķēmi, kas duļķo strādnieku un jaunatnes apziņu.»
Avoti: 4. sējums