šķelmis
šķelmis -mja, v.
šķelme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
PiemēriFredis uzmanīgāk paskatījās māsā. Skatās mazā šķelme blēdīgām acīm, gan jau kaut ko atkal izdomājusi.
- Fredis uzmanīgāk paskatījās māsā. Skatās mazā šķelme blēdīgām acīm, gan jau kaut ko atkal izdomājusi.
- Ak tu šķelme tāda - vai tiešām man būs jākļūst skolotājam, kas visas lietas pirmo reizi izskaidro?
- Būdams šķelmis, viņš katrā izdevīgā gadījumā vēl tīšām vairo savu «muļķīša» reputāciju.
Avoti: 7-2. sējums