Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rādiusvektors
rādiusvektors -a, v.
1.mat. Vektors, kas iet uz patvaļīgu telpas punktu no kāda fiksēta punkta.
1.1.Vektors, kas iet no elipses vai hiperbolas, parabolas fokusa uz patvaļīgu šīs līknes punktu.
2.astr. Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
PiemēriPlanētas rādiusvektors.
2.1.Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
Avoti: 6-2. sējums