Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
radnieciskums
radnieciskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → radniecisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBrālēnu radnieciskums.
2.Vispārināta īpašība → radniecisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBaltu tautu radnieciskums.
Avoti: 6-2. sējums