radniecīgums
radniecīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → radniecīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Radnieciskums (1).
PiemēriĢimenes locekļu radniecīgums.
2.Vispārināta īpašība → radniecīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Radnieciskums (2).
PiemēriAugu radniecīgums.
3.Vispārināta īpašība → radniecīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMikaloja Čurļoņa cilvēka un mākslinieka lielumā, viņa laimes un dzīves jēgas izpratnē jūtams radniecīgums ar Raini..
Avoti: 6-2. sējums