nolēmēt
nolēmēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.; parasti divd. formā: nolēmēts; novec.
Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
Piemēri..mans vecais, kad sāka stāstīt par pirmo karu, viņam jau tur to roku sašāva, ar tādu pašu nolēmētu kapā iegula..
- ..mans vecais, kad sāka stāstīt par pirmo karu, viņam jau tur to roku sašāva, ar tādu pašu nolēmētu kapā iegula..
- ..viņiem klājas pat ļaunāk nekā mums. Vēl gados jauni ļaudis,.. bet saimniecei piemetusies nezin kāda liga. Abas kājas nolēmētas.
- sal. ..Gundai kājas noburtas, iet krustiski, meimuriem vien - kā nolēmētas!
Avoti: 5. sējums