jauneklīgs
jauneklīgs -ais; s. -a, -ā
jauneklīgi apst.
1.Raksturīgs jaunam cilvēkam.
PiemēriŠaura, jauneklīga seja, bet jau ar stīvo atbildības rievu gludajā pierē..
- Šaura, jauneklīga seja, bet jau ar stīvo atbildības rievu gludajā pierē..
1.1.Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
Piemēri..iet aiz arkla jauneklīgais, spēka pilnais Andrs..
- ..iet aiz arkla jauneklīgais, spēka pilnais Andrs..
- Sirmais, bet jauneklīgais mākslinieks vēl ir moža darba gados..
1.2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriJauneklīgi smiekli.
- Jauneklīgi smiekli.
- Jauneklīgs možums.
- Jauneklīgs skatiens.
- Vecākajam dispečeram Arvīdam Zaļumam balss ir jauneklīga..
- Viņas svaigums, viņas mierīgā, pašapzinīgā izturēšanās pauda jauneklīgu dzīvotspēku.
- Tīri jauneklīgi Vanags ielēca ratos un paņēma grožus.
Avoti: 4. sējums