sērūdeņradis
sērūdeņradis -ža, v.; parasti vsk.
Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
PiemēriSērūdeņraža minerālūdens.
- Sērūdeņraža minerālūdens.
- Sērūdeņraža veidošanās pazemes ūdeņos saistīta ar baktēriju funkcionēšanu, kuras barojas ar dažādām organiskām vielām..
- Mazajos ezeros ir vairāk dzīvo organismu atlieku, tādēļ rodas vairāk sērūdeņraža.
- Planētām un pirmzvaigznēm ir viena kopīga īpašība - ķīmiskajos procesos to dzīlēs vienmēr rodas.. ūdens, amonjaks, metāns, sērūdeņradis..
- Liela sērūdeņraža ūdeņu atradne ir Ķemeru apkārtnē, kur sērūdeņraža koncentrācija sasniedz 55-60 mg litrā ūdens..
Stabili vārdu savienojumiSērūdeņraža ūdeņi.
- Sērūdeņraža ūdeņi — Pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu.
Avoti: 7-1. sējums