lielmanis
lielmanis -ņa, v.; lielmanīša, -as, s.; neakt.
Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
Piemēri..tur [ballē] sabrauca visi pagasta lielmaņi.
- ..tur [ballē] sabrauca visi pagasta lielmaņi.
- Visi pārējie ceļa vīri it kā atkāpjas šā lielmaņa priekšā. «Krodziniek,» uzsauc bramanīgi ienākušais kupcis, gribēdams visus pārsteigt ar savu dižumu..
- Sirds smaga gluži kā šis laukakmens, ko gadu desmitiem mīdījušas lielmaņu kājas.
- sal. «Man jāiekļūst «Feniksā» [rūpnīcā].» - «Tevi tur laikam gaida kā lielmani. Tur tevi ar raušiem cienās katru rītu un galvā liks cilindru.»
Avoti: 4. sējums