idiots
idiots -a, v.
idiote -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
2.sar. Muļķis. Nejēga.
PiemēriBet vēl trakāk bija, kad viņš ieminējās par iestāšanos aizsargos. Tad Jānis vispirms sabrēca, nosauca Viņu par idiotu un pēc tam divas dienas nerunāja ne vārda.
Avoti: 3. sējums