aptēst
aptēst -tēšu, -tēs, -tēš, pag. -tēsu; trans.
1.Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
PiemēriAptēst sijas.
- Aptēst sijas.
- Aptēst cirvja kātu.
- Aptēstie baļķi un baltās skaidu gubas vairojās.
- «Ecēšām tapas aptēst, to jūs protat..»
- Jūzis skaidienā aptēsa jaunu airi..
1.1.pārn.; sar. Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
PiemēriDzīve puisi jau puslīdz aptēsusi.
- Dzīve puisi jau puslīdz aptēsusi.
Avoti: 1. sējums