uzčubināt
uzčubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
PiemēriUzčubināt pēli.
- Uzčubināt pēli.
- Uzčubināt guļasvietai sienu.
- Laikam spilvens tiešām bija laipnu roku uzčubināts, un tomēr Elna.. sāka šaubīties, vai aizmigs..
- «Te jau aklam bija jāredz, kā Marta lutina savu Jānīti. Katru dienu pusdienā trīs ēdieni. Katru vakaru šim gultu uzčubina..»
- pārn. ..dzīvo divas večiņas - vienai astoņdesmit, otrai sešdesmit, dzīvoklītis uzčubināts..
2.Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
PiemēriReiz noskatījos, kā Ansis [krauklis] gribēja paslēpt slieku: ieliek to zemē un uzčubina virsū lapu.
- Reiz noskatījos, kā Ansis [krauklis] gribēja paslēpt slieku: ieliek to zemē un uzčubina virsū lapu.
Avoti: 8. sējums