uzdauzīt
uzdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
Piemēri..viņam likās, ka Upmaļi lejā ir ieslēguši magnetofonu.. Viņam kārojās uzdauzīt ar kaut ko pa grīdu, lai taču beidz, lai rimstas, bet pie rokas nebija nekā..
2.trans. Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
PiemēriUzdauzīt zilumu.
Avoti: 8. sējums