uzcītība
uzcītība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIldze: Es vēlētos, kaut tev būtu dažas Andreja īpašības. - Brempelis: Kas tad? - Ildze: Darba prieks, apbrīnojama uzcītība.
- Ildze: Es vēlētos, kaut tev būtu dažas Andreja īpašības. - Brempelis: Kas tad? - Ildze: Darba prieks, apbrīnojama uzcītība.
- Gunārs Cilinskis ienāca teātrī un strādāja pie savām pirmajām lomām.. ar tādu pietāti un uzcītību, ka vecajā gvardē radās simpātijas pret viņu.
- Skolotāju istabā izlika uzvedības, kārtības un uzcītības atzīmes... klases audzinātāja Zēberga tās skaļi nosauca..
Avoti: 8. sējums