uzcītīgs
uzcītīgs -ais; s. -a, -ā
uzcītīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt. Cītīgs, centīgs.
PiemēriKas Andra tēvs ar Andra māti bija par uzcītīgiem strādniekiem!
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriCik vien iespējams, šos darbus Madis uzticēja abiem jaunajiem palīgiem, kas viņa uzticību atalgoja ar uzcītīgu cenšanos visu izdarīt labi.
Avoti: 8. sējums