Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ričuračs
ričuračs -a, v.
riču-račs -a, v.; parasti vsk.; retāk
Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
PiemēriVovkam vislabāk patika ričuračs. Katru nosisto pretinieka kauliņu viņš pavadīja ar skaļām gavilēm..
Avoti: 6-2. sējums