muzikants
muzikants -a, v.
muzikante -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
PiemēriMuzikanti spēlēja galda maršu. Tad sākās dejas. Pa kāzu nama logiem kaimiņu ļaudis skatījās istabā..
- Muzikanti spēlēja galda maršu. Tad sākās dejas. Pa kāzu nama logiem kaimiņu ļaudis skatījās istabā..
- Koncerts beidzies. Skatuvi ieņem muzikanti ar elektriskajiem pastiprinātājiem, un zāle sāk dunēt kā milzīgas mežoņu bungas.
1.1.sar. Profesionāls mūziķis.
Avoti: 5. sējums